LU VPDK Dancis

🎭 Nāc dejot uz LU VPDK “Dancis”!

Turpini mīlēt latviešu tautas deju, iepazīsti jaunus cilvēkus, enerģiju un īstu komandas sajūtu. Kļūsti par vienu no mums!

💃 Tiekamies šovakar!
📅 2. septembrī
🕢 plkst. 19:30

Šogad svinam LU TDA «Dancis» 80. dzimšanas dienu. Un tāpēc veram vaļā jaunu burtnīcu - īpašu stāstu par mums. Par tradīcijām un svētkiem. Par cilvēkiem un notikumiem. Par lietām, kas katram no mums ir īpašas, un par tām, kas mūs visus vieno. Par to, kas mantots no iepriekšējām paaudzēm un ko šodien turpinām rakstīt paši.

Par godu jubilejai tapusi arī īpaša fotosesija, un šī gada laikā ar tās palīdzību stāstīsim Danča 80 gadu stāstu - dažādos cilvēkos, lietās, simbolos, dejās, tradīcijās un svētkos.

Šodien vārda dienā, sveicam mūsu repetitoru Aigaru! ❤️

Repetitori paši par sevi ir milzu vērtība. Bet šoreiz gribam izstāstīt arī par krekliņu, kas Aigaram mugurā un kuru ar lepnumu nēsā Danča dejotāji.
Uz tā redzami trīs dižgari - H.Sūna, U.Žagata un A.Spura. Trīs horeogrāfi, kuru darbu mēs cienām, glabājam un joprojām nesam līdzi uz skatuves. Viņu radītais ir daļa no mūsu mantojuma un viens no tiem stiprajiem pamatiem, uz kuriem balstās «Dancis». Horeogrāfi ar lielo burtu. Danča stūrakmeņi. Mūsu vērtība - vakar, šodien un arī rīt. Trīs horeogrāfi, kuru darbs ir ierakstīts Danča vēsturē. Viņu dejas mēs joprojām izdejojam, viņu radīto cienām un nesam tālāk uz skatuves.

Bet šis krekliņš nav tikai stāsts par viņiem.
Tas ir arī stāsts par Aigaru.
Par cilvēku, kurš pats ir lielisks horeogrāfs un kura darbs jau šodien kļūst par daļu no tās pašas Danča horeogrāfiskās līnijas, kuru savulaik veidoja šie trīs dižgari. No vienas paaudzes pie nākamās. No dejas, kas reiz radīta, līdz dejai, kas top šodien.
Trīs horeogrāfi uz krekliņa.
Un ceturtais - tepat mūsu vidū.

Jo Danča vēsture nav tikai tas, ko mēs atceramies.
Tā ir arī tas, ko mēs paši šodien radām.
Daudz laimes, Aigar! ❤️
Lai mums vēl daudz deju, ideju un stāstu, ko ierakstīt šajā jaunajā burtnīcā.

Stāsts turpinās. ✨

📸 Raimonds Valpēters

Atveram pēdējo Skatuviskās dejas tautastērpu burtnīcas lappusi. Un, šķiet, nevarētu būt labākas vietas, kur šo stāstu aizvērt, kā Rīgā.

Ilze un Māris šajā fotosesijā tērpušies Rīgas tautastērpos. Tā ir mūsu pilsēta, vieta, kur daudzi no mums ir dzimuši, auguši, satikušies, dejojuši un dzīvojuši savus stāstus.

Tagad, šķirot šo pēdējo lappusi, gribas atskatīties uz visu, kas te ielikts.
Uz cilvēkiem, kuri ļāva mums uz brīdi ieraudzīt ne tikai tērpu, bet arī savu dzimtas karti. Uz stāstiem par vecvecākiem, bērnības vasarām, dzimtajām vietām, nejaušām satikšanās reizēm un vietām, kuras cilvēks varbūt sen vairs nesauc par mājām, bet kuras kaut kādā veidā joprojām dzīvo viņā.

No Kurzemes līdz Latgalei. No Vidzemes līdz Zemgalei. No arheoloģiskā tērpa līdz Rīgas pilsētas tērpam. No tā, ko mantojām, līdz tam, ko šodien izvēlamies turpināt.

Šī burtnīca nekad nav bijusi tikai par tautastērpiem.

Tā ir par cilvēkiem, kuri tos uzvilka.

Par mūsu dažādajām izcelsmēm, reizēm pavisam neticamajiem dzimtas stāstiem un to, cik daudz Latvijas patiesībā var satilpt vienā cilvēkā.

Un varbūt tieši tāpēc šī pēdējā bilde ir īstā vieta, kur aizvērt grāmatu - Rīgā.

Jo no visiem ceļiem, kas šajās lappusēs izstaigāti, mēs beigās satiekamies tepat. Savā LU VPDK Dancis pilsētā. Savā dejā. Savā Latvijā.

✨ Ar šo lappusi mēs aizveram Skatuviskās dejas tautastērpu burtnīcu.

Paldies ikvienam, kurš ļāva mums ielūkoties savā stāstā. Paldies tiem, kuri atvēra skapjus, izstāstīja dzimtas atmiņas, aizdeva tērpus un uzticēja mums kaut ko ļoti personīgu.

Un visvairāk – paldies Dancim, kurš šo stāstu ne tikai dejo, bet arī turpina. ❤️ Tiekamies jau šovakar mūsu deju zālē.

📸 Raimonds Valpēters Evita Valpētere

💙 Jau šo trešdien tiekamies! 💙

Ir pienācis laiks spert pirmo soli pretī jaunai deju sezonai! 🕺💃

Ja kādreiz esi domājis, ka gribētu dejot LU VPDK “Dancis”, bet vēl neesi saņēmies, tagad ir īstais brīdis.

Šo trešdien tiekamies uzņemšanā. Kļūsti par daļu no mūsu stāsta. ✨

📅 26.08. un 02.09.
🕢 19:30
📍 Aspazijas bulvāris 5

Nāc ar savu dejas pieredzi, enerģiju un vēlmi dejot. Pārējo izdarīsim kopā. ❤️

Dancis nav tikai dejas. Tā ir komanda, draugi, tradīcijas un sajūta...

Tiekamies jau šo trešdien!
Nāc dejot uz LU VPDK “Dancis”! 💙

💃 LU VPDK “DANCIS” UZŅEM JAUNUS DEJOTĀJUS! 🕺

Ja tev tautas deja nav tikai skaists hobijs, bet kaut kas, kas liek sirdij sisties straujāk, nāc pie mums! ❤️

Savā pulkā aicinām dejotājus (vēlams ar A grupas pieredzi). Tādus, kuri zina, ko nozīmē dejot pa īstam: ar jaudu, precizitāti, raksturu un, protams, mīlestību pret deju.

Šogad, kad svinēsim TDA "Dancis" 80 gadu jubileju, nāc un kļūsti par daļu no spēcīga un draudzīga kolektīva.
Ja Tevi aizrauj skatuve, tautastērps, mūzika un kopā būšana - VIP Dancis Tevi gaida!

📅 26. augustā un 2. septembrī
⏰ plkst. 19:30
📍 Aspazijas bulvāris 5, Rīga

Nāc iepazīties, izdejoties un saprast, vai Dancis ir arī Tavs! ❤️

Varbūt tieši šeit sākas Tavs nākamais dejas stāsts.

Atveram vēl vienu Skatuviskās dejas tautastērpu burtnīcas lappusi – šoreiz tā ir par Aināru. Un šis ir viens no tiem stāstiem, kuros nav vajadzības meklēt sarežģītus dzimtas līkločus.

Ainārs ir dzimis Madonā, uzaudzis Siguldā, kur arī apguvis savus pirmos deju soļus. Vēlāk studijas Latvijas Universitātē aizveda uz Rīgu, un Rīga pamazām kļuva par vietu, ar kuru saistīta lielākā daļa viņa dzīves.

Un tad bija Dancis. Ne jau pēc iepriekš rūpīgi izstrādāta plāna, bet – kā pats saka – dažādu ļoti skaistu un patīkamu apstākļu rezultātā. Dažkārt tieši šādi arī sākas svarīgākās dzīves daļas. Vienkārši pievienojies, paliec un kādā brīdī saproti, ka esi atradis savu vietu.

Šajā lappusē Ainārs tērpies Kurzemnieka tērpā, kas ir atturīgs, gaišs un ļoti elegants. Garais, baltais mētelis ar tīrajām līnijām veido izteiksmīgu siluetu, bet košais kakla lakats un sleņģene piešķir tam raksturu. Lepna, bet sirsnīga kurzemnieka tērpā nav vajadzības pēc daudzām detaļām. Tas visu pasaka ar dažiem ļoti skaidriem elementiem, kas visu tēlu savelk kopā. Rezultāts ir vienlaikus vienkāršs, bet ļoti pamanāms.

Un cik gan interesanti, ka Aināra paša dzīves karte līdz šim vairāk stāsta par Vidzemi – Madonu, Siguldu un pēc tam Rīgu, kamēr šodien viņš ir Kurzemnieka tēlā. Bet tas arī ir viens no šī projekta un arī dejas skaistumiem – tautastērps ļauj uz brīdi izkāpt no ierastās ģeogrāfijas un paskatīties uz Latviju no citas puses. Tautastērps nav jāuzvelk tikai tas, kas sakrīt ar dzimšanas vietu. Katrs tērps ļauj uz brīdi iepazīt citu Latvijas malu, citu laiku un citu cilvēku dzīvesveidu.

Daudz laimes dzimšanas dienā, Ainār!
Lai Tev netrūkst ne skaistu cilvēku blakus, ne labu iemeslu smaidīt, ne tādu “patīkamu apstākļu”, kas dzīvi padara vēl interesantāku. Un, protams, lai Dancī vēl daudz skaistu deju, piedzīvojumu un kopā būšanas!

📸 Raimonds Valpēters Evita Valpētere

Atveram jaunu Skatuviskās dejas tautastērpu burtnīcas lappusi, kurā satiekas Nīcas rakstu dzīvīgums, cilvēku klātbūtne un laiks, kas atstāj paliekošas pēdas.
Šī lappuse ir par Gati un Alisi.

Nīca nav tikai krāsa un raksts. Alise Nīcas sievas tautastērpā ienes dzīvīgo, spēcīgo Kurzemes elpu. Raksti viņas tērpā ir kā valoda – tie runā par sievietes spēku, pašapziņu un kustību, kas nav tikai deja, bet attieksme. Alise ir tērpusies savā Nīcas tautastērpā. Un tam ir cita sajūta. Tas nav tērps, kas piemērīts vienam vakaram vai aizlienēts fotosesijai. Tas ir izvēlēts sev. Ar domu, ka tas būs līdzās vēl daudzus gadus. Ir īpaši redzēt cilvēku tautastērpā, kuru viņš sauc par savējo – tajā pazūd robeža starp cilvēku un tērpu. Tas vairs nav kostīms. Tā ir daļa no paša stāsta.

Blakus viņai Gatis - mierīgs un nosvērts Nīcas vīra tēlā. Šajā lappusē īpaša nozīme ir viņa mētelim un jostai. Tas nav tikai tērps un tērpa elements. Tas ir mētelis ar stāstu un atmiņu slāņiem. Tas piederējis cilvēkam, kura klātbūtne Latvijā bija īpaša, spēcīga un kura atstātais mantojums turpina dzīvot domā, vērtībās un attieksmē. Ir priekšmeti, kuru vērtību nenosaka audums vai darināšanas gads. To nosaka cilvēks, kurš tos reiz nesis. Šodien šis mētelis turpina savu ceļu – nevis kā muzeja priekšmets, bet kā dzīva daļa no latviskuma, piederības, kustības un elpas. Uzvilkts ar cieņu, ar apzināšanos, ka lietām ir atmiņa un ka dažas no tām nes sevī vairāk nekā audumu. Varbūt tieši tas ir skaistākais, ko varam izdarīt ar lietām, kurām ir savs stāsts. Nevis paslēpt tās no pasaules, bet turpināt tās cienīt, valkāt un ļaut tām elpot.

Šajā burtnīcas lappusē Nīca nav tikai novads. Tā ir dzīva satikšanās starp pagātni un tagadni, starp cilvēkiem un stāstiem, starp to, kas bijis, un to, kas turpinās. Tas ir arī atgādinājums, ka dažreiz viens tautastērps spēj pastāstīt daudz vairāk nekā vārdi.

📸 Raimonds Valpēters

Atveram jaunu Skatuviskās dejas tautastērpu burtnīcas lappusi – šodien sveicot Ilzi dzimšanas dienā. ✨

Ilze ir dzimusi Rīgā, bet viņas dzimtas saknes stiepjas no Tukuma puses līdz Engurei, savijas ar Latgali un aizved arī līdz vācu dzimtas atzaram. Dažādas vietas, dažādi raksturi un dažādi laiki satikušies vienā cilvēkā. Un, šķiet, tieši tas Ilzi raksturo vislabāk – viņā ir kustība, zinātkāre un dzīvesprieks, kas neļauj ilgi stāvēt uz vietas.

Šoreiz Ilze tērpusies arheoloģiskajā tērpā. Tas ir viens no senākajiem mūsu kultūras stāstiem - laiks, kad rotas nebija greznumlietas, bet cilvēka spēka, piederības un aizsardzības zīmes.
Un tomēr šis tērps Ilzei iegūst pavisam citu noskaņu. Tumši zilā villaine, ar bronzas rotu mirdzumu un bagātīgo bārkšu rakstu, nevis apslāpē viņas temperamentu, bet tieši pretēji – ļauj tam izcelties. Senatnes cēlums satiekas ar dzīvu enerģiju. Stingrās rotas un spēcīgās formas līdzsvaro viņas dzirkstošo raksturu, radot tēlu, kurā ir gan spēks, gan sievišķība, gan vieglums.
Skatoties uz Ilzi, gribas domāt, ka arī pirms tūkstoš gadiem bija sievietes, kuras ienāca pagalmā ar smaidu, smiekliem un dzirksteli acīs. Tieši tādas, kuru klātbūtni nevar nepamanīt.

✨ Daudz laimes dzimšanas dienā, Ilze!
Lai Tev nekad nepietrūkst tās dzirksts, kas aizrauj citus, drosme mesties jaunos piedzīvojumos un cilvēku, ar kuriem kopā smieties no sirds. 💛

📸 Raimonds Valpēters

Paldies Latvijas Universitātes korim "Juventus" par tērpu.

Mūsu draugs un mūžam sirdī Dančinieks Arvis Sprude šodien uzsāk izaicinājumu, kas prasa ne tikai milzīgu fizisko spēku, bet arī dzelžainu raksturu. 🚴💪

Šodien bijām klāt, lai viņu atbalstītu ceļa sākumā un novēlētu spēku katrā kilometrā ceļā uz jaunu Ginesa rekordu.

Arvi, mēs ticam Tev! Lai pietiek spēka, izturības un neatlaidības līdz pat finišam. 💙

VIP DANCIS ir ar Tevi! 🇱🇻❤️

📸 Toms Norde