Ilvita Kārkliņa Terapeite

Kamēr mēs esam šeit…

Pēdējās dienas ir mazliet apstājušās.

Notikumi Nepālā un Tibetā ir pienākuši ļoti tuvu. Starp pazudušajiem ir arī cilvēki no Latvijas, kurus pazīstu. Un es par viņiem domāju. Par tiem, kuri vēl tiek meklēti. Par viņu tuvajiem. Par gaidīšanu, neziņu un cerību.

Tas mani ir apstādinājis vairāk, nekā sākumā domāju.

Un licis atkal sajust, cik trausla un neparedzama ir dzīve. Mēs plānojam, darām, steidzamies, domājam par rītdienu. Bet ir lietas, kuras nevaram paredzēt. Dabas spēku nevaram kontrolēt. Un dzīvei ne vienmēr ir izskaidrojums.

Šajās dienās daudz domāju arī par sevi. Par savu pienesumu. Par to, ko es varu dot cilvēkiem un pasaulei ar to laiku, kas man ir dots.

Man ļoti tuva ir doma, ka katrs šeit esam atnākuši ar savu ceļu, savu uzdevumu. Un varbūt ne vienmēr mums ir jāsaprot, kāpēc notiek tas, kas notiek. Bet mums ir izvēle, kā mēs dzīvojam, kamēr esam šeit.

Lilijas Grant vārdos ir doma, kas mani šobrīd īpaši uzrunā:

“Katrai sāpei ir savi vārdi, sava rīcība, savas izpausmes, savas reaģēšanas nianses.”

Sāpes katram ir savas. Tās nevar salīdzināt. Un varbūt tās ne vienmēr vajag uzreiz izskaidrot vai salabot. Dažreiz tām vienkārši jāļauj būt. Izsāpēt. Izraudāt. Izklusēt.

Un turpināt dzīvot.

Šobrīd manas domas ir ar tiem, kuri vēl tiek meklēti, un ar viņu tuvajiem, kuri gaida un cer.

Bet sev es no šī visa paņemu vienu ļoti vienkāršu jautājumu:

Ko es varu izdarīt ar savu dzīvi — šodien?

Ne kādreiz. Ne tad, kad būs vairāk laika. Tagad.

Būt klātesošai. Darīt savu darbu. Dot to, ko protu un varu dot. Mīlēt savus cilvēkus. Saudzēt dabu. Un neatlikt svarīgo.

Kamēr mēs esam šeit — dzīvot. Mīlēt. Būt klātesošiem. Un izdarīt savu labāko.

Laba saruna ir daudz vairāk nekā vārdu apmaiņa. Tā veido uzticēšanos, satuvina, palīdz saprast un reizēm spēj mainīt attiecības.

Tāpēc ar interesi izlasīju Ingas Spriņģes grāmatu “Kādēļ viņi nesaprot?”
Man patika vieglā valoda un veids, kā sarežģītas komunikācijas tēmas kļūst saprotamas un aizraujošas.

Lasot man pašai atnāca doma:

Sāc ar sevi. Paskaties uz sevi no malas. Izelpo..
Un… necepies.

Jo laba komunikācija sākas nevis ar to, ko pasakām otram, bet ar to, kā spējam sadzirdēt, saprast un vadīt sevi.

Paldies, Inga, par vērtīgu grāmatu!
No sirds iesaku ikvienam, kurš vēlas veidot labākas sarunas un dziļākas attiecības.
Tā būs laba investīcija dzīves līdzsvaram un laimei 🤍

Mazie rīki. Mazas izvēles. Liela ietekme.
Tavs ķermenis katru dienu pielāgojas tam, ko Tu tam dod.
Sāc ar vienu mazu paradumu jau šodien.
mainot paradumus, mēs varam ietekmēt to, kā jūtamies, kustamies un novecojam.


Vai šie rīki ir jau Tavā paradumu sarakstā?

Dzīve notiek tieši tagad.
Tavā virtuvē un rīta pastaigā, klusumā, pirms visi pamostas.

Tas, ko praktizē mājās vai nodarbībā tepat, mūsu zemē, dara to pašu, ko praktizējot garīgo ceļamērķu zemēs. Regularitāte vienmēr ir svarīgāka par vietu, kur to dari.

Visspēcīgākā vieta, kur tu jebkad praktizēsi, ir tā, kurā tu atrodies tieši šobrīd.

SĀC TAGAD 🙂

✨ 20.maijā Plūsmas joga - piesakies un praktizējam kopā! 🙌
Raksti man “JOGA”

Ilvita ❤️

5000 stundas, kuras tu saņemsi vienā koncentrētā nodarbībā jeb maza daļa no manis, ko iedošu tev! ❤️

7. maijā plkst. 18:30 aicinu Tevi uz īpašu Plūsmas jogas nodarbību.

Šī nebūs vienkārši “vingrošana”. Tā būs plūstoša prakse, kur:

✨ atbrīvosies no saspringuma ķermenī un elpā
✨ sajutīsi vairāk viegluma un kustības, brīvības un skaidrību
✨ atgriezīsies pie sajūtām, ka vari augt savā laikā, bez spiediena

Koka stihija māca elastību - nevis salūzt, bet pielāgoties un turpināt augt. Tieši to mēs arī praktizēsim.

Šīs nodarbība ir īpaša tajā, ka es apvienoju plūsmas jogu ar ķermeņa apzināšanu un elpas darbu, lai Tu ne tikai kustētos, bet patiesi sajustu, kas notiek Tavā ķermenī.

📍Klusais centrs 7.05. plkst. 18:30

Raksti man privàti vai komentārā, lai pieteiktos!

Sirsnībā,
Ilvita