Kāpšanas Tornis

Vasaras sākumā “Kāpšanas torņa” biedrs Atis Šteinbergs devās nelielā tradicionālās klinšu kāpšanas braucienā uz Somiju. Brauciens bija piecu cilvēku sastāvā – Atis, Oskars (kāpšanas klubs “Liepāja”) un Andris, kā arī nesen iepazīti draugi Katrīna un Džeds, kuri ar kāpšanu sākuši nodarboties ārpus Latvijas. Katrīnai un Džedam šī bija pirmā pieredze, kāpjot kopā ar kāpējiem no Latvijas. Iespējams, ka viņiem šis izbrauciens bija īpaši interesants arī tāpēc, ka nācās mācīties kāpšanas terminus latviešu valodā, kā arī viņi daudz ko uzzināja par kāpšanas iespējām un kultūru Latvijā. Pārējie savukārt daudz ko uzzināja interesantu par Džeda dzimteni Jaunzēlandi.

Brauciens kopā bija sešas dienas, no kurām divas dienas bija jāpavada ceļā, bet četras – kāpšanai. Agri no rīta izbraucot ar auto no Rīgas, pēcpudienā jau izdevās būt uz prāmja, un vakarpusē, vēl pa gaismu, jau tika celtas teltis Olhavā.

Šīs klintis izvēlējās Andris, jo iepriekšējā vasarā jau bija tur kāpis, un zināja, ka tur ir daudz interesanti plaisu maršruti kvalitatīvās granīta klintīs. Praktiski visi maršruti ir viena posma, bet, ja ir liela vēlme, kaut ko no kāpšanas līnijām var arī sadalīt divos posmos. Šī vieta ir unikāla ar to, ka liela daļa no maršrutiem ir virs ūdens – lai piekļūtu startam, ir vai nu jānolaižas no augšas, jāizveido stacija no tradicionālā ekipējuma, un tad jāsāk kāpt no tās, vai arī jāizmanto uz vietas esošo laivu, kas ir paredzēta tieši kāpēju vajadzībām. Atsevišķiem maršrutiem var piekļūt arī no sauszemes, vai arī pa īpaši izveidotām laipām pie klints.

Tāpat arī ir ļoti ērta dzīvošana teltīs – ir labiekārtota ugunskura vieta ar brīvi pieejamu malku, kas tikai pašiem jāsaskalda, ir sausās tualetes un dzeramā ūdens ņemšanas vieta. Tāpat arī klintis ir tieši pie teltīm. Paveicās, ka nometne bija samērā tukša, jo vasaras sezonā šī vieta ir ļoti populāra. Arī iepriekšējā gadā cilvēku bija daudz vairāk. No otras puses tā gan ir iespēja satikt un parunāties pie ugunskura ar kāpējiem gan no Somijas, gan no citām valstīm.

Šis izbrauciens kalpoja kā labs treniņš un gatavošanās augustā ieplānotajam klinšu kāpšanas braucienam uz Kirgizstānu.

Tā kā tikai ļoti neliela daļa no maršrutiem ir aprīkoti ar āķiem, un tikai dažus var uzskatīt par patiesiem sporta maršrutiem. Bez tradicionālās kāpšanas ekipējuma tur neiztikt, ja ir plāns kāpt ar apakšējo drošināšanu. Lielai daļai maršrutu der standarda izmēra frendi un ieliktņi, bet, ņemot vērā, ka maršruti var būt līdz 40 m gari, frendi noder dubultkomplektā. Maršrutu garuma dēļ arī jāizvēlas pietiekami garas virves. Atsevišķos maršrutos neiztikt bez lielā izmēra frendiem ( #4 un lielāki).

Visiem grupas kāpējiem ir ļoti tuva tradicionālā kāpšana, un tas arī bija galvenais mērķis – kāpt ar apakšējo drošināšanu šādus maršrutus. Un katram bija iespēja sevi izaicināt un pārvarēt sava kāpšanas līmeņa robežas – vairākiem tas bija pirmais tīri izkāptais 6b ar apakšējo drosināšanu, un daži pat pacīnījās un izkāpa arī daļēji aprīkotu 6c. Jāatzīst, ka Olhavā arī piecinieku grūtības kategorijas maršruti ir diezgan grūti. Un diezgan daudzi maršruti kāpti tikai ar augšējo drošināšanu no klints augšas – visbiežāk gan tāpēc, ka liela daļa no tiem sākas no ūdens, kas rada papildus sarežģītību.

Viens no šādiem maršrutiem, ko kāpām ar augšējo drošināšanu, bija vietējā klasika un visai ikoniskais “Eklipsi” – 6c “off width” plaisa. No tās neviens neizkāpa kaut kādā mērā neievainots – vai nu ar asiņojošām potītēm vai ievainotiem ego. :) Šo maršrutu visi apsolīja atkārtot nākamajā gadā, bet cerams jau ar apakšējo drošināšanu.

Kopumā piedzīvojums beidzās uz ļoti motivējošas nots, un mājupceļā jau tika runāts par atgriešanos Olhavā nākamajā gadā. Viena brauciena laikā var izkāpt tikai nelielu daļu no pieejamajiem maršrutiem, un, uztrenējot gan fizisko, gan mentālo sagatavotību, potenciāli kāpjamo maršrutu skaits tikai palielinās.

“Kāpšanas tornis” (Linda, Evija un Diana) kopā ar treniņu biedriem jūlija sākumā devās uz Kaukāza kalniem Gruzijā. Iecerētā bija daudz, taču pats galvenais, protams, uzkāpt Kazbeka (5054 m v.j.l.) virsotnē.

Grupa zināja, ka ir sezonas pats sākums, un sniega būs vēl daudz. Taču tas bija vairāk nekā gaidīts, jo ziema Gruzijā bija mazliet ieilgusi. Laikapstākļi nebija tie labvēlīgākie. Uz kalna tika ieplānots pavadīt 9 dienas, un, cītīgi pētot laika prognozes, secinājums bija viens – labāks laika logs nespīd.

Divu dienu piegājiens uz bāzes nometni Bethlemi Hut (jeb Meteostaciju) ar lielajām somām, neliels aklimatizācijas izgājiens, sniega tehnikas nodarbības, kurās visi paņēma labāko, ko varēja izdarīt tajā pērkona negaisu dienā.

Diemžēl nācās atcelt aklimatizācijas kāpienu uz Ortsveri virsotni (4258 m v.j.l.) dēļ lielā un nestabilā sniega daudzuma uz kores. Lai arī cik pārliecinošs bija stāsts no latviešu grupas, kura uzkāpa Ortsveri pirms gada, viņiem tomēr sniega bija stipri mazāk nekā šogad. Kā arī mūsu grupa atteicās no Ortsveri ledus sienas kāpšanas – daudzie sniega un akmeņu nogruvumi no šī kalna lika turēties no tā pa gabalu.

5.jūlijs rādīja visoptimistiskāko laika prognozi, vismaz līdz plkst. 11:00. Pusnaktī pamostoties, secinājām, ka debesis ir skaidras un vējš pierimis. Lēmums bija neapšaubāms – iziešana uz virsotni plkst. 1:00 naktī. No 8 cilvēku grupas uz virsotni izgāja 7, bet jau pusceļā viens no dalībniekiem griezās atpakaļ uz bāzes nometni. Gājenu uz virsotni turpināja 6 dāmas – divnieka un četrnieka sasaitēs.

Zvaigžņotās nakts un saullēkta skaistums jau deva neaprakstāmu gandarījumu par to, cik tālu meitenes bija tikušas, ņemot vērā laikapstākļu prognozes. Viena sasaite nolēma griezties atpakaļ apmēram 4700 m augstumā, jo nepietiekamā aklimatizācija radīja pārāk lielu nogurumu. Otrā sasaite griezās atpakaļ apmēram 150 m pirms virsotnes, jo pēdējais posms bija apledojis. Kaut arī nepieciešamais ledus kāpšanas ekipējums bija līdzi ļoti labā komplektācijā, nogurums lika izdarīt izvēli par atkāpšanos.

Turpmākie laikapstākļi nebija labvēlīgi arī blakus esošajā Džutas ielejā, kur bija plāns kāpt klinšu daudzposmu maršrutus. Tāpēc tika pieņemts lēmums pēc nokāpšanas no Kazbeka doties uz galvaspilsētu Tbilisi.

Tbilisi visi apmeklēja industriālo kāpšanas vietu Lotkin Monument. Izmēģināja gan sporta, gan drytool maršrutus. Kā arī ievērtēja klinšu kāpšanu Birtvisi kanjonā.

Ir daudz pārdomu par to, ko un kā varēja darīt savādāk – šādi braucieni ir nozīmīgi, lai gūtu pieredzi, no tiem mācītos un vēlāk kāptu veiksmīgāk. Vislielākais prieks par vieglo un harmonisko grupas kopā būšanu – gan ikdienas sadzīvē bāzes nometnē, piegājienos un nokāpienos, gan arī Tbilisi. Kazbeks tur palika un turpinās gaidīt. Taču visi ir atgriezušies mājās sveiki un veseli.

Kluba biedrs Oskars dalās ar saviem piedzīvojumiem Fanu kalnos Tadžikistānā

Tadžikistāna - Fanu kalni Šajā video kopā ar Māri un Jāni dodamies smagā 12 dienu pārgājienā ...

Mūsu kluba dāmas – Linda Ansone un Diana Lismane – maija sākumā devās tradicionālās klinšu kāpšanas braucienā uz Peak District apvidu Lielbritānijā. Ideja par kopīgo braucienu radās Lieldienu treniņā Slokas dzirnavās, atsvaidzinot trad iemaņas.

Peak District ir ļoti populāra kāpšanas vieta, kas atrodas Anglijas centrālajā daļā, atsevišķos avotos dēvēta par Lielbritānijas kāpšanas kultūras sirdi. Šīm klintīm ir raksturīgi divu veidu ieži - smilšakmens un kaļķakmens.

Tika kāpts sektorā Stanage Edge, kur klints iezi varētu raksturot kā raupju smilšakmeni (gritstone). Dzīvošanai tika izvēlēts kempings apmēram pusstundas gājiena attālumā no klintīm.

Kaut arī kāpšanas dienu skaits bija neliels, tikai 3, bija jūtams progress pārliecībā par drošināšanas punktu likšanu un staciju izveidi, kā arī komandas darbs uzlabojās. Labi uztrenējās “acs”, uzreiz jau saprotot, kurš ieliktnis šajā plaisā derēs.
Tika kāpti tikai viena posma maršruti, jo klints nav augsta. Meitenes kāpšanu organizēja, piekāpjot pie līdera, līdz ar to imitējot multipiču kāpšanu.

Intensīvākā kāpšanas diena bija ar vislabākajiem laikapstākļiem, kad katra no dāmām izkāpa 7 maršrutus, ar piekāpšanu kopskaitu veidojot 14 – labs garas dienas multipičs, no saullēkta līdz saulrietam. Maršrutu grūtības kategorijas pēc britu skalas bija no Hard Severe līdz Hard Very Severe, kas līdzīnās apmēram 4b-5a/5b. Meitenēm līdzi bija maršrutu grāmata ar grūtību kategoriju aprakstiem, taču pārsvarā maršruti tika izvēlēti, tos vizuāli novērtējot pie klints.

Izaicinošākais bija šauro plaisu kāpšana un uzticēšanās tam, ka plaisā ieliktā plauksta tiešām noturēs kāpēju. Diezgan grūti bija arī maršruti, kur nācās kāpt tikai pa plaisu, nebija citu aizķeru blakus plaisai. Taču salīdzinoši viegli padevās izkāpt pāris “kamīnus” (lielāka plaisa, kurā var ielīst kāpējs un kāpšanai izmantot pretspiediena tehiku).

Par ekipējuma trūkumu noteikti nevar sūdzēties. Meitenes bija parūpējušās, lai līdzi būtu visu nepieciešamo izmēru frendi, ieliktņi un heksi.

Jāatzīst, ka paveicās arī ar laikapstākļiem, zinot visai skarbo Anglijas klimatu – lietus lija tikai pirmajā dienā, kurā attiecīgi netika kāpts. Līdz ar to atstājot tikai trīs kāpšanas dienas, kurās pat uzspīdēja saule.

Peak District ir vieta, kur noteikti atgriezties, jo te ir gan viegli maršruti iesācējiem, kur droši trenēties tradicionālajai klinšu kāpšanai, gan arī pieredzējuši kāpēji atradīs sev izaicinājumus.

Meklē ekipējumu savam ceļojumam uz klintīm vai kalniem? Iznomā to no mums – iekares, ķiveres, via ferrata absorberi, dzelkšņi, leduscirtņi un portaledža.
Raksti: [email protected]
Tel.: 27146413

Mūsu kluba jaunieši veiksmīgi startēja sacensībās arī aprīlī un maijā.

18. aprīlī Mangaļsalā notika ikgadējās “Rīgas Skolēnu pils 36. atklātās sacensības alpīnisma - sporta tūrisma tehnikā”. Sacensības norisinājās 5 vecuma grupās, no tām viena pieaugušo un četras jauniešu grupas. Komandas bija četru cilvēku sastāvā. Klubu “Kāpšanas tornis” pārstāvēja Līva Eglīte, Kerija Viļčaka, Solvija Cera un Aldis Jānis Pivars, startējot pieaugušo grupā.

Sacensības norisinājās kopumā 5 stundas. Šajā laikā Mangaļsalas meža apvidū bija jāpieveic 17 km gara orientēšanās distance ar 13 punktiem un dažādiem uzdevumiem. Rezultātā izcīnīta 1.vietu savā grupā. Starp uzdevumiem bija gan klasiskie sporta tūrisma elementi – mezgli, pārceltuve, paralēlās virves, gan pārsteiguma elementi, kur, piemēram, pārī jāiet pa paralēlām līdzsvara lentām. Vienā no teritorijā esošajiem bunkuriem orientēšanās posmā bija jāatrod konkrēti graffiti zīmējumi.

Savukārt 23.-24.maijam norisinājās Latvijas čempionāts un meistarsacīkstes alpīnisma – sporta tūrisma tehnikā, Latvijas Skolēnu 79.spartakiāde alpīnisma – sporta tūrismā.

“Kāpšanas torni” pārstāvēja komanda “Neskriesim” - Līva, Kerija un Solvija kopā ar Kristiānu Klūģi.
Sacensību 1.dienā jaunieši piedalījās kontroles kombinētajā pārgājienā, kur ieguva 1.vietu, savukārt 2.dienā - komandu tūrisma tehnikā, kur ieguva 3.vietu. Kopvērtējumā tika izcīnīta 1.vieta. Kā arī īpašs panākuma Līvai - individuālajā tūrisma tehnikā izcīnot 2.vietu savā vecuma grupā.

Šādā komandas sastāvā jaunieši bieži ir trenējušies kopā, taču startēja pirmo reizi.
Kā atzīst komandas pārstāve Kerija: “Kopīgie alpīnisma treniņi ir lieliski sagatavojuši mūs dažādajiem izaicinājumiem, ko piedāvā sporta tūrisma sacensības. Treniņos piestrādājām un īpašu uzmanību pievērsām komandas darbam, komunikācijai un sadarbošanās prasmēm, kas ir ļāvis mums vieglāk attīstīt tālāk tehniskās spējas un sagatavoties dažādiem elementiem. Tā kā zinām par viens otra prasmēm un vājākajiem punktiem, tad attiecīgi spējam efektīvi izstrādāt pareizāku plānu, lai rezultatīvāk darbotos sacensību laikā un parādītu savas prasmes.”
Šīs sacensības lika vairāk apdomāt par laika ierobežojumiem, kur vērts paskriet, kurus punktus visizdevīgāk apmeklēt, kā arī kuros momentos var nedaudz atvilkt elpu un atpūsties, atgūstot enerģiju.
Priecājamies un lepojamies par panākumiem!

Mūsu kluba biedri labprāt piedalās sacensībās. Un marta mēnesis mums bija īsts alpīnisma tehnikas sacensību maratons.

Marta vidū notikušajās sacensībās “Alima Romanova kauss 2026” piedalījās 5 mūsu kluba pārstāvji, veidojot divas pilnas un vienu dalītu komandu. Šīs ir vienas no vistehniskākajām alpīnisma sacensībām Latvijā, kur labi jāprot gan leduskāpšanas tehnika, gan kāpšana ar mākslīgajiem atbalsta punktiem, kā arī glābšanas darbu veikšana, un tas viss prasa arī lielu mentālo noturību. Romanova kausa izcīņā katrai distancei tiek piedāvāti divi varianti, lai to izietu - vieglāks ar mazāku punktu skaitu vai grūtāks ar lielāku punktu skaitu, taču pie nesekmīga rezultāta ir risks zaudēt visus šīs distances punktus. Kopā sacensības pulcēja 12 dalībniekus, kuri savas fiziskās un tehniskās spējas pārbaudīja 7 distancēs. Ar 66 punktu pārsvaru pār 2.vietu diezgan pārliecinoši Līva Eglīte un Aldis Jānis Pivars izcīnīja 1.vietu. Savukārt Linda Ansone apvienotā komandā ar kluba “Traverss” pārstāvi Aleksandru Ballodu ieguva 3.vietu.

Līva: “Romanova kausa sacensības atšķiras ar savu formātu - starti ilgst tikai 2 stundas, un jāpaspēj izkāpt pēc iespējas vairāk un "vērtīgāki" maršruti. Daudz ko izšķir stratēģija un precīza savu spēju apzināšana. Jāsaprot, kad ir vērts riskēt un iet grūtāko distances variantu, un kad paņemt vieglāko, jo saproti, ka laikā vari neiekļauties un lieki zaudēsi punktus. To divu stundu laikā atpūtas pauzes praktiski ir tikai drošinot, jo uz maršrutiem ir dzīvā rinda un savu startu palaist garām negribas. Prieks, ka Latvijā tiek organizētas šādas sacensības.”

Savukārt 21.martā notikušais “Remoss kauss 2026” Jelgavā bija īsts pārbaudījums tehniskajām spējām un precizitātei. Sacensību organizatori vienmēr piedāvā ļoti interesantas un atjautīgas diastances. Tajās parasti liels uzsvars ir uz glābšanas darbiem, virvju organizāciju un drošību. Sacensības ir ļoti intensīvas, 6-7 stundu garumā, kur komandai 4 cilvēku sastāvā ir jāiziet 7 distances. Kā parasti arī šoreiz piedalījās ļoti spēcīgas komandas.

Klubu “ Kāpšanas tornis” pārstāvēja 3 komandas - 1 amatieru un 2 sporta konkurencē. Pirmo vietu amatieros ieguva mūsu jauniešu sasaite “Mamasitas”, apsteidzot gan pieredzējušos lietuviešu, gan latviešu sportistus. Liels prieks un lepnums par jauniešu sasniegumu! Savukārt sporta konkurencē ieguvām 2.vietu.

“Remoss kausa” sporta grupas dalībnieks Mārtiņš Markuss: “Ļoti sīvā cīņā ar lietuviešu komandu ieguvām otro vietu, atpaliekot vien par 5 punktiem. Un tikai par 1 punktu apsteidzot 3.vietu. Remoss ceļojošais kauss, kuru mēs ieguvām pagājušo gadu, pirmo reizi ceļo uz Lietuvu no Olaines. Patiess prieks par uzvarētājiem! Milzīgs paldies kluba “Remoss” komandai par foršajām sacensībām, bija tiešām ļoti grūti!”

Un marta pēdējā sestdienā “Kāpšanas torņa” pārstāvji Līva un Aldis kopā ar audzēkņiem no Rīgas bērnu un jauniešu centra “Daugmale” devās uz Lietuvu, lai piedalītos kluba “Montis Magia” organizētajās sacensībās “MMK Trophy 2026”. Mūsu kāpējiem šoreiz tik labi nepaveicās glābšanas darbu distancē, jo nācās patērēt vairāk laika šī uzdevuma izpildei. Kā arī viena no draitūlinga (kāpšana ar ledus ekipējumu pa aizķerēm) distancēm bija īpaši sarežģīta. Taču neatkarīgi no iegūtā rezultāta visi dalībnieki ir priecīgi par jauno pieredzi.

Kluba trenere Linda Ansone: “Sacensību brīdī jāpārvar liels stress - nekļūdīties, un izdarīt ātrāk par citiem. Uzvar komanda, kas spēj izdomāt vislabāko stratēģiju maršrutos un spēj to izdarīt bez soda punktiem un visātrāk. Šis sporta veids ir pusi uz pusi - intelektuāls un fizisks. Tas tad arī ir sporta alpīnisma šarms, un tādēļ mums tas patīk.”

📷Romanova kausa foto autors Dmitrijs Zmijovs

Vasara ir sākusies. Baudam karstumu un gatavojamies ceļojumiem uz kalniem un klintīm.
Bet nelielam atveldzējumam piedāvājam atcerēties, cik lielisku nedēļu pavadījām uz Norvēģijas leduskritumiem februārī.

Alpīnisti no vairākiem kāpšanas klubiem pavada aktīvu leduskāpšanas nedēļu Norvēģijā Latvijas alpīnistu vidū aizvien populārāki kļūst ledus kāpšanas braucieni gan uz Norvēģiju, gan Alpiem un Tatriem, kur tie izkopj savas prasmes kāpšanā ar ledus ekipējumu pa sasalušiem

Palīdzība Mārtiņam Bilzēnam Mārtiņš Bilzēns ir vienīgais no četriem Latvijas alpīnistiem, kurš izdzīvoja pēc traģiskā kritiena no 300 metru augstuma Ziemeļamerikas augstākās virsotnes Denali ekspedīcijas laikā Aļaskā. Pēc vairāk nekā 10 stundām salā gaidot glābēju palīdzību, viņš kritiskā stāvok...

Šobrīd, kad visa Latvijas sabiedrība sēro par Denali traģēdijā aizgājušajiem, kad pirmais šoks un neticība pārgājusi, arī mēs biedrības “Kāpšanas tornis” vārdā vēlamies teikt, ka esam zaudējuši lielisku draugu, komandas biedru un iedvesmotāju.

Dārgā, Inese! Podkāsts “Retinātā gaisā” un alpīnisma tehnikas sacensības - šie ir vārdi, ar kuriem Tu mums asociējies visvairāk.

Daudz azartisku emociju piedzīvojām, smējāmies un lieliski pavadījām laiku kopā, cīnoties par “Remoss” kausu. Un vienmēr īpašas paliks pirmās Winter Open sacensības, kuras organizējot un tiesājot visi jutāmies saviļņoti kā jaunatklājēji. Daudzās stundas aukstumā tiesneša postenī augšā uz sienas, sēžot guļammaisā ar uzkodām un karstu tēju termosā - kam tādam spēj piekrist tikai patiesi draugi un īsti sava sporta veida entuziasti.

Podkāsts “Retinātā gaisā” bija kas tāds, ko gaidījām katru mēnesi, un deva iespēju iepazīt personības, par kurām varbūt neviens no mums nekad neuzzinātu, bet kurus alpīnisma vēsturei jāzina. Tu, Inese, uzņēmies misiju veidot šo podkāstu pēc tā, cik ļoti Tevi aizkustināja Zelmas Bej-Mamikonjanas reiz sūtītā vēstule draugiem, lai mēs latvieši neaizmirstam mūsu sasniegumus. Kāpjot tornī, savā starpā varējām pārrunāt epizodes, nosaukt savas mīļākās no tām, analizēt, un pasmieties par piparotākajiem stāstiem.
Tādēļ patiesa cieņa Tev, Inese, par šo dāvanu mums. Zelma Bej-Mamikonjana būtu lepojusies par to, ko esi paveikusi Latvijas alpīnisma kultūrvēstures saglabāšanā. Tas mūs saliedē, un mums ir, ko nodot nākamajām paaudzēm.

Joprojām ar lielu cieņu novērtējam daudzās Tavas iniciatīvas sabiedrības un kāpēju kopienas labklājībai, kā, piemēram, vēlme ieviest Latvijā drošināšanas kartītes un visiem labi zināmais labdarības maratons “Dod pieci”.

Prāts turpina uzdot daudzos “kāpēc”, acīs joprojām asaras, un tā vien gribas no rīta pamosties kā no slikta sapņa ar domu - viss ir labi, nekas nav noticis, tas bija tikai sapnis…

Lai Tev gaiši un mierīgi tur augšā kopā ar Viju un Renāru, raugoties uz mums no mākoņa maliņas🕯
Līdzjūtība tuviniekiem ❤️
Spēku un izturību mums visiem, kas paliek ❤️