Teniss bērniem Jūrmalā Neten Heart

Mēs bieži dzirdam no vecākiem:
“Viņš vēl ir tik mazs. Viņam ir grūti koncentrēties. Viņš visu laiku kaut kur skrien…”

Bet mēs uz to skatāmies citādi. 💙

Tieši tagad ir īstais laiks mācīt ķermenim kustēties — koordinācija, līdzsvars, reakcija, uzmanība, prasme sadzirdēt treneri.

Tāpēc mūsu pašiem mazākajiem teniss nesākas ar perfektiem sitieniem.
Tas sākas ar kustību, spēli un prieku par to, ka man izdodas. 🎾

Un visu pārējo mēs, treneri, pakāpen*ski iemācīsim.
Galvenais — sākt. 💙

Dažreiz svarīgākie turnīra rezultāti nav redzami spēles rezultātā. 🎾

Jana pateica ļoti vienkāršu, bet spēcīgu domu — pat ja tu zaudē, tā tik un tā var būt uzvara pašam pār sevi. Jo tu cīnījies, nepadevies un ar katru šādu pieredzi kļūsti mazliet stiprāks.

Un tad pavisam nopietni piebilda, ka tagad prot griezt gurķus, dārzeņus un gatavot salātus. 😊

Un, iespējams, tieši tajā arī slēpjas šādu braucienu lielākā vērtība.

Mēs braucam spēlēt tenisu, bet bērni mācās daudz vairāk — pieņemt zaudējumus, turpināt cīnīties, ticēt sev, būt patstāvīgiem, palīdzēt citiem un dzīvot komandā.

Mači beidzas. Rezultāti ar laiku aizmirstas.
Bet tas, kā bērns šo dienu laikā ir izaudzis, paliek.

Un mums kā treneriem tas ir viens no vērtīgākajiem šādu turnīru rezultātiem.

Ko bērni paņēma līdzi no šī brauciena? 🎾

Ne tikai aizvadītos mačus un jaunu tenisa pieredzi.

Kāds pirmo reizi pats mazgāja savas drēbes un gatavoja salātus.
Kāds mācījās agri celties, uzturēt kārtību un sagatavot visu nepieciešamo dienai.
Kāds saprata, ka mačs nav beidzies, kamēr nav izspēlēta pēdējā bumba.
Bet kāds sajuta, cik svarīgi ir atbalstīt citus un būt daļai no komandas.

Šīs nedēļas laikā viņi kļuva mazliet patstāvīgāki, disciplinētāki un atbildīgāki. Mācījās tikt galā ar nogurumu, zaudējumiem, emocijām un tik un tā turpināt iet uz priekšu.

Un, iespējams, tieši tajā mums ir šādu braucienu lielākā vērtība.

Mēs braucam spēlēt tenisu.
Bet atgriežamies mazliet citādi. ❤️

Trenera darbs turnīrā nebūt nav tikai iziet kortā, novadīt iesildīšanos un noskatīties spēli.

Īpaši tad, ja uz turnīru dodies ar bērniem bez vecākiem.

Tu celies agrāk par visiem un ej gulēt vēlāk par visiem. Seko līdzi, lai katrs būtu paēdis, padzēries, sakārtojis somu, neko neaizmirstu un laikus būtu kortā.

Tu iesildi, noskaņo, analizē spēles. Mierini pēc zaudējumiem un palīdzi saglabāt vēsu prātu pēc uzvarām. Kādreiz vajag atbalstīt, kādreiz saņemt kopā, kādreiz vienkārši samīļot, bet citreiz stingri pateikt: “Ejam tālāk.”

Un paralēli tu atbildi par grafiku, ceļu, ēdināšanu, disciplīnu, veselību, drošību un katra bērna pašsajūtu.

Turnīra laikā treneris uz dažām dienām bērniem kļūst par daudz ko vairāk nekā tikai treneri.

Un lielākā daļa šī darba nekad nenonāk kadrā.

Taču tieši no šīm mazajām, bieži nemanāmajām lietām veidojas vide, kurā bērns jūtas droši, mācās būt patstāvīgs, pārvarēt grūtības un pamazām kļūst stiprāks — ne tikai kā spēlētājs, bet arī kā cilvēks.

Brauciens uz turnīru ir milzīga atbildība un milzīgs enerģijas ieguldījums.

Bet, redzot, kādi bērni atgriežas mājās, tu saproti, kāpēc mēs to darām. 🎾

Teniss ir individuāls sporta veids, bet spēcīgs spēlētājs neaug viens.

Tāpēc trenera darbs nav tikai tehnika, taktika un fiziskā sagatavotība. Tikpat svarīgi ir veidot vidi, kurā bērni mācās būt komandā — atbalstīt, iedrošināt, priecāties par otra panākumiem un būt blakus arī tad, kad kādam neizdodas.

Komandā spēks vairojas.
Šodien viens palīdz otram noticēt sev, rīt atbalsts būs vajadzīgs viņam pašam.

Un pamazām bērni saprot — mēs katrs spēlējam savu maču, bet mēs neesam konkurenti viens otram. Mēs varam palīdzēt viens otram kļūt stiprākiem.

Laukumā spēlētājs paliek viens pret vienu ar pretinieku.
Bet sajūta, ka aiz tevis ir treneris un tava komanda, dod pavisam citu spēku. 💙🎾