Sofijas laivas

Kids on tour Abavā.
“Kas šī par upi,” izsaucās Laima pēc tam, kad slapjajā mugursomā atradām sausas, skaisti sapakotas ceptas olas. “Vispirms vafeles un zefīri, tagad olas.”
Redz, pirms pāris stundām laižoties lejā pa brūno Abavu, nez no kurienes mums pretim peld izmircis krekeris. Minūti vēlāk tam pievienojas vafele, tad groziņš, līdz visbeidzot upes vidū ieraugam izmirkušu, bet vēl peldētspējīgu, baltu zefīru. Vai tik mēs neesam filmā "Čārlijs un šokolādes fabrika"?
Iespējams, ka tie bija priekšvēstenši tālākajiem notikumiem. Jo vien stundu vēlāk, neeilgi pēc tam kad bijām paslīdējuši garām oreo govīm, līdz grupas priekšgalam nonāk ziņa, ka laiva ir gāzusies. Un vētras ietekmē pārplūdusī un ledus aukstā Abava nav nekāda joka lieta. Panikā tika ķertas un grābtas vestes, uz kurām bija sēdēts “lai dibenam ērti”, telefoni tika zaudēti un mantas izmērcētas - izņemot tās laimīgās olas, kas sēdēja drošībā plastmasas kārbiņā. Pateicoties sešiem varoņiem, kas cīņā ar nātrēm, dubļiem un aukstumu uzvarēja, arī laiva tika glābta.
Rezumējot, laivošanas brauciens bija piepildīts ar piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem, bet viss ir labs, kas labi beidzas. Un beigu galā, tieši šādi izaicinājumi satuvina mūs visvairāk, un atgādina ka dzīvē ir kā laivu braucienā, kur viss ir mainīgs un neparedzams un kopā vienmēr jautrāk. Un pats svarīgākais - vienmēr velciet vestes!

p.s. paldies Laivubrāļi par palīdzību loģistikas jautājumos!

📷Elīza, Džūlija.

Galvenais turēties ceļa pareizajā pusē.
Liepāja. 22.08.2026.
foto: Līga A. Neilande

Pēc lietus vienmēr nāk saule! Un pēc pretvēja - pavējš! Un pēc laivu brauciena - gards ēdiens!

Paldies šodienas supervaroņiem A-J Energobūve

Ciemos atbrauca Latvijas Radio 2 ar raidījumu "Radio vilks dabā". Runājām par laivošanu, Bārtu, Papi, restorāniem un ne tikai jeb ko darīt Kurzemes dienvidos.

Ko darīt, ja esi nonācis Latvijas dienvidrietumos? Ko darīt, ja esi nonācis Latvijas dienvidrietumos? Bārtas upes laivošana, Papes ezera kanoe izzinošais brauciens, Latvijas šķērsošana draugu kompānijā! Saruna ar Turaidu Šēferu - sofijas laivas saimnieku Bernātos!

🌾 Pape tūre gida pavadībā 🌾

Aicinām 13. jūnijā plkst. 16.00 doties izzinošā braucienā Papes ezera ūdeņos!

Brauciena laikā laivosim Papes niedru labirintos un iepazīsim Papes ezera vēsturi un dabas bagātības. Jūnijā daba ir visaktīvākā - putnu balsis un purva skalbju ziedošas pļavas. Pēc laivu brauciena apciemosim arī savvaļas zirgus un taurgovis.

💶 Dalības maksa – 25 EUR no personas.

👨‍👩‍👧 Bērniem līdz 14 gadu vecumam, kuri laivo kopā ar vecākiem, dalība bez maksas.

📅13. jūnijs
🕓 Sākums plkst. 16.00
⏳Brauciena ilgums - līdz 3 h

Vietu skaits ierobežots. Pieteikšanās pa tālruni 29339677 vai sūtiet ziņu tepat.

Foto: Aleksandra

Pape tūre ar kaismīgiem putnu vērotājiem.

Viens no dienas mērķiem bija sastapt lielo dumpi jeb botaurus stellaris. Šo putnu nemaz tik viegli nevar ieraudzīt, toties sadzirdēt var ļoti labi, un tā balsi nesajaukt - neviens cits tukšā pudelē gaisu nepūš.😀 Tā nu dumpis spēlēja paslēpes, bet mēs vērojām niedru pudurus un citus spārnotos Papes iemītniekus.

Apbraucām lielo loku pa Papes ezera labirintiem, izbraucot cauri visiem dīķiem, un tad devāmies apciemot gana aktīvos savvaļas zirgus un taurgovis, kuras jau savus telēnus laidušas kopīgā “bērnudārzā” – mazie dzīvojas pa smilšainām "vannām", kamēr pieaugušie modri uzmana no malas.

Paldies Alekandra Oborina par fotofiksāciju! 📸🦆🌾

Sākot ar 1.jūniju atgriežas Papes ezera ekspedīcijas laivās. Stāstam, rādām, iepazīstam.
Pirmā "Papetūre" jau šo sestdien. Piesakies te vai zvani/raksti 29339677.
Te dažas noskaņu bildes no šīs pēcpusdienas pie ezerā.



@

Ne katrs skolotājs/a ved savus skolēnus laivot, bet tie, kas to dara, ir drosmīgi un lieliski.
Novēlam saulainas ekskursijas visiem!

Vēja spārniem aizritējuši 20 gadi "Sofijas laivām". Tik daudz notikumu, tik daudz laivotāju, tik daudz upju ceļu.

Pirmajā gadā Turaids veda laivas uz Abavu. Dienvidkurzeme praktiski nebija upju kartē. Tikai pamazām Bārta, Vārtāja tika iezīmēta.

Sacensības Liepājas regate ar talkas elementiem, upju tīrīšanas, Stinšu copes mači globālās sasilšanas laikā, Jūras pastaigas, Bartineras, Bārtas kartupeļi, rīta koncerti Ausma. Diez vai to visu varēja paredzēt un izplānot.

Šodien Sofijas. Svinam tepat. Putnu dziesmu un varžu gurkstēšanas pilns gaiss, miers un Mežezers!

Grāpste ir ar samērā mierīgu straumi, pašaura un ļoti līkumota. Skaidrs, ka mēģināt turp doties ar 5 m garu kanoe iespējams ir tikai augsta ūdenslīmeņa mēnešos. Savu zobu upes ainavas veidošanā ir pielikuši arī bebri. Grauzts te ir daudz, bet īpaši šie aktīvi ir pēdējā Grāpstes nogrieznī, aiz caurtekas zem “Apriķi–Mežaine” ceļa. Te nolecam no diviem ~1 metru augstiem dambjiem. Interesanti, ka dažās diezgan bezcerigās vietās redzami arī ļoti seni zāģējumi. Alkšņu audzes ik pa brīdim atšķaida vareni ozoli krastos. Pašā upē lielie koki ir liels retums. Pārsvarā dzīvi mums čakarē sakritušie alkšņi, kurus dažreiz paceļam, dažreiz noliecam un reizēm vienkārši laužam ar laivas priekšgalu. Sarežģītāk ir ar ievām. To kuplie un super elastīgie zari pārkārušies pār upi un cenšas ieskrāpēt, aizkabināties, iedurstīt mums visur, kur vien tas iespējams. Ložņājot pa koku pazarēm, laiva pildās ar dažāda izmēra kritalām. Paradoksāli, ka pāris reižu nevis izsmeļam laivu, bet vienkārši attīrām to no mazmēra zariem, kas ir tādā koncentrācijā, ka padara laivu reāli smagu. Līdzīgi kā ar bebriem, nopietna izmēra koki vairāk sagāzušies pašā Grāpstes lejtecē. Lai viss nebūtu tik drūmi, jāatzīmē, ka ik pa brīdim, gluži kā dāvana par izciestiem pārbaudījumiem, ir pārsimts metrus brīvi laivojami posmi. Vietām upe ir ~10m plata un atklājam, ka tai pat ir divas salas. Pie pirmās – tikai dažus m2 lielas – mazliet piestājām un, lai uzmundrinātu paši sevi, atļāvāmies tai dot nosaukumu Pirklandija. Krastos ir dažas viensētas. Tās ir senas un neparasti lielas tādai mazai upei. Varbūt pat atbilstošāks vārds, lai apzīmētu to izmēru būtu – ļoti lielas. Bez prāvas dzīvojamās mājas, visām ir vairākas pamatīga izmēra saimniecības ēkas: kūtis, šķūni, klētis… Dažās saimnieko cilvēki. Kādā citā, šajā decembra pēcpusdienā, skurstenis vairs nekūpēja. Īpaši pieminēšanas vērta ir straujtece zem ceļa, aptuveni 1 km pirms ietekas Tebrā. Droši vien, ja laiva te viesotos biežāk kā reizi 100 gados, derētu mazliet pamest sāņus akmeņus tās beigu daļā. Šī noteikti ir straujākā (un jautrākā) vieta mūsu piedzīvojumā. Izbraucot krāci, nonākam pie otrās Grāpstes salas. Krietni lielāka par mūsu Pirklandiju. Tā kā jau sācis krēslot, konkistadorus vairs netēlojam, apbraucam to pa kreiso pusi un turpmāk laivojam, atpakaļ neatskatoties. Lai arī lejtecē upe paliek ūdeņiem arvien bagātāka, tā ir daudz sarežģītāka nekā augštecē. Beigu beigās mūs panāk tumsa un pēdējos metrus līdz “Gravu” mājām nomuļļājamies jau ar lukturiem uz pieres. Pirms vēl ielaivojam Tebrā, uz maza gājēju tiltiņa (pavisam upē tādi ir divi) pamanām transparentu ar uzrakstu “Sveicam!”. Ja godīgi, sākumā nodomāju, ka tas droši vien palicis vēl nenoņemts no kāda šīs vasaras kolektīva saliedēšanas pasākuma. Vien vēlāk, jau krastā esot, uzzinām, ka to mums par godu uzlicis “Gravu” saimnieks!

p.s. Paldies Arvis un Dace par silto uzņemšanu!
p.p.s. Paldies Krievpurvu dīķa saimniekam un atvainojamies par mūsu atstātajām riepu risēm : (